- par termoputām
Kapēc izvēlēties termoputas?
Termoputas radītas 1946. gadā Vācijā dzīvojamo māju tukšo dobumu aizpildīšanai un kopš 2004. gada pazīstams arī Latvijā. Vācijas pieredze ļauj termoputām tagad dot 35 gadu garantiju, jo to kvalitāte pat pēc tik ilga laika ir nevainojama.
Termoputas elpo - laiž cauri ūdens tvaikus, neuzsūcot mitrumu. Tās nepūst, nepelē, nebojājas, nebīstas no sala un neož. Termoputas pasargā koksni no pūšanas, bremzē arī degšanu.
Putas pazīst ar dažādiem nosaukumiem; tās tāpat ar saspiestu gaisu iepūš sienā esošajās spraugās. Termoputas sastāv no miljoniem sīku gaisa burbulīšu, kas pēc sastingšanas kļūst par baltu, mīkstu, mitruma necaurlaidīgu materiālu blīvi aizpildot telpu, aizkavējot siltā gaisa cirkulāciju un kukaiņu un kaitēkļu iemitināšanos.
Nenoliedzama priekšrocība ir tā, ka termoputām nav šuvju un tukšumu. Termoputas ir ļoti ērts iestrādes materiāls un meistari spēj veikt iestrādes darbus salīdzinoši ātri un apjoms var sasniegt līdz pat 15 - 30 m3 dienā. Termoputas ir samērā vieglas un tās nerada būtisku slodzi uz būvkonstrukciju. Tām ir zema siltuma vadītspēja ar koeficientu 0,03 - 0,048 m2 k/w; tas ir zemāk nekā minerālvatei un polistirolam.
Mēs strādājam ar ”AkzoNobel Pulp and Performance Chemicals” izejvielām no Zviedrijas, kas ļauj mums garantēt gan materiāla, gan padarītā darba kvalitāti.
Siltuma ietaupījums
Aptuvenās aprēķināšanas tabula un kāda siltuma pretestība tiks nodrošināta pēc sienu siltināšanas:
| Gaisa spraugas platums sienā (cm) | 1 m3 termoputu nosiltināšanas platība (m2) | Termoputu siltuma pretestība (m2 k/w) |
|---|---|---|
| 4 | 25.0 | 1.4 |
| 5 | 20.0 | 1.7 |
| 6 | 16.7 | 2.0 |
| 7 | 14.3 | 2.3 |
| 8 | 12.5 | 2.7 |
| 9 | 11.1 | 2.9 |
| 10 | 10.0 | 3.2 |
Siltuma pretestību ir iespējams mainīt pēc klienta vēlmēm, bet tas var mainīt 1 m3 izmaksas.
Kā aptuveni aprēķināt mājas siltināšanas apjomus?
Vispirms jāaprēķina ēkas sienu siltināmā platība. Lai to izdarītu, jāizmēra kopējā sienu platība un no tās jāatņem kopējā logu un durvju platība. Jāatņem arī tā platība, kur starp sienām nav tukšas gaisa spraugas.
Lai izmerītu gaisa spraugas videjo biezumu, būs jāizurbj vairāki caurumi dažādās sienās. Siltināmo platību jāpareizina ar sienā esošās gaisa spraugas biezumu. Piemēram, siltināmā sienu platība ir 130 m2, bet gaisa sprauga ~ 5 cm => 130 m2 x 0,05 m = 6,5 m3
Ne vienmēr aprēķini var būt precīzi, jo:
- gaisa spraugas sienās bieži nav vienāda lieluma;
- vertikālās mūra šuves sienas iekšpusē netiek pilnībā aizpildītas ar javu – tas palielina gaisa spraugas tilpumu;
- gaisa spraugas apakšā vienmēr ir sakritusi java un gruži, kas samazina gaisa spraugas tilpumu;
- ja pārseguma plākšņu gali nav nosegti, materiāls nonāks arī plāksnēs esošajos tukšumos.
Šo iemeslu dēļ termoputu izlietojums var būt nedaudz mazāks vai lielāks salīdzinot ar aprēķināto.